Latviski - Latvian

Pastāvīgās dzīvesvietas tests un Tiesības uzturēties valstī

Šīs tēmas sarežģītība, likuma interpretējums un Eiropas, kā arī nacionālo tiesu spriedumu biežums, jo īpaši attiecībā uz Tiesībām uzturēties valstī, vairumā gadījumu prasa meklēt speciālistu padomu.

Šajā rakstā mēģināts īsumā paskaidrot to:

Kas ir pastāvīgās dzīvesvietas tests?

Kas ir tiesības uzturēties valstī?

Kurus cilvēkus tas skar?

Kuri pabalsti tiek ietekmēti?

Pastāvīgās dzīvesvietas tests (PDT)

1980. gadu beigās Lielbritānijas valdība, norūpējusies par Apvienotās Karalistes (AK) sociālā nodrošinājuma pabalstu sistēmas radīto magnētisko efektu, ar saukli „Pabalstu tūrisms” meklēja aizsargpasākumus, kas samazinātu AK iebraucošo ārzemnieku pabalstu pieprasījumu skaitu.

1994. gadā šīs raizes izraisīja jauna likumkrājuma radīšanu, kuru uzskatīja par meklēto aizsargpasākumu

Jauno likumu sauc par Pastāvīgās dzīvesvietas testu (PDT). PDT vienlīdzīgi attiecas gan uz Lielbritānijas, gan citu valstu pilsoņiem.

Šī likumkrājuma būtība ir tāda, ka ikvienam cilvēkam, kurš iebrauc AK un vēlas pieprasīt sociālā nodrošinājuma pabalstu, ir jāpierāda, ka viņš ir pastāvīgais iedzīvotājs AK. Tomēr faktiskas skaidrības attiecībā uz šo testu nav.

Testa veiksmīga nokārtošana

Lai izturētu PDT, pabalsta prasītājiem ir jāpierāda, ka viņi:

• AK atrodas brīvprātīgi
• Ir AK pastāvīgi iedzīvotāji
• Ir noteikti apņēmušies palikt AK
• Uzturas AK jau nozīmīgu laika periodu.

Ja pieprasījumu pēc pabalsta noraida, pamatojoties uz to, ka prasītājs nav izturējis PDT pārbaudi, tribunālos un nacionālajās tiesās attiecīgo prasību izskatīs atbilstoši katras lietas specifiskajiem apstākļiem. Tas ir, pamatojoties uz katras lietas faktiem, un uz to, kā šie fakti saistīti ar četriem iepriekš izklāstītajiem pamata faktoriem.

Rezultātā ir izveidots precedentu tiesību krājums (tiesu spriedumi). Un, atkarībā no katras lietas specifiskajiem faktiem, ar spriedumiem nosaka, kurā posmā var uzskatīt, ka prasītājs ir izturējis šo testu.

Piemēram, viens no pamata faktoriem ir nozīmīgs laika periods. Tas ir faktiskais laika periods, ko prasītājs ir pavadījis AK. Sociālās nodrošināšanas pilnvarotais ir norādījis, ka tas varētu būt periods no 1 līdz 3 pastāvīgas uzturēšanās mēnešiem AK.

Taču tas nav izšķirošais faktors. Izrādās, ka visiem četriem pamata faktoriem ir savstarpēja saikne vienam ar otru, un iznākumu nosaka kopējā aina.

Tādējādi, var apgalvot, ka fakti ir tie, kas nosaka, vai kāds ir Apvienotās Karalistes pastāvīgs iemītnieks. Katras konkrētas lietas fakti, kurus izvērtē attiecībā pret četriem pamata faktoriem.

PDT ir bijis pienācīgi efektīvs attiecībā uz pabalstu pieprasīšanas novēršanu no to cilvēku puses, kas iebraukuši AK uz īsu laika periodu.

No otras puses, PDT nav bijis efektīvs centienos novērst pabalstu pieprasīšanu no to cilvēku puses, kuri kļūst par pastāvīgajiem iedzīvotājiem un pieprasa pabalstus ilgtermiņā, kamēr uzturas AK. Tāpēc Lielbritānijas valdība 2004. gada maijā ieviesa Tiesības uzturēties valstī.

Tiesības uzturēties valstī (R2R)

Pirms 2004. gada 1. maija Eiropas Savienībā (ES) ietilpa šādas valstis:

Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Īrijas Republika, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

Papildus šīm valstīm Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), bet ne ES, dalībvalstis, un kopš 2002. gada 1. jūnija arī Zviedrija, kaut arī ne EEZ dalībvalsts.

2004. gada 1. maijā desmit (10) jaunas valstis pievienojās ES. Tās sauc par „Jaunajām dalībvalstīm”.

Var teikt, ka pabalstu piešķiršanas nolūkos (skatīt tālāk tekstā) 2004. gada jaunās dalībvalstis ir sadalītas divās noteiktās grupās:

A2 grupas pavalstnieki:Malta un Kipra.

A8 grupas pavalstnieki:Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākijas Republika.

2007. gada 1. janvārī arī Rumānija un Bulgārija pievienojās ES. Šo valstu pilsoņu stāvoklis attiecībā uz prasībām pēc pabalstiem ir tāds pats, kā A8 grupas pavalstniekiem. Viņus bieži sauc par A2 grupas pavalstniekiem, kas ir nedaudz mulsinoši. Šajā rakstā vienkāršošanas labad mēs par A2 grupas pavalstniekiem saucam Maltas un Kipras pilsoņus.

Apvienotās Karalistes valdība saistībā ar pabalstu prasībām pret A2 grupas pavalstniekiem attiecas daudz labvēlīgāk, nekā pret A8 grupas pavalstniekiem, kā arī Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem.

Visiem iepriekš pieminētajiem pilsoņiem ir brīvas pārvietošanās tiesības starp dalībvalstīm. Bet, kā mēs to redzēsim vēlāk, A8 grupas pavalstniekiem, lai arī atļauts brīvi iebraukt un meklēt darbu AK, atšķirībā no citiem ES pilsoņiem, ir „jāreģistrējas” kā nodarbinātajiem, bet rumāņiem un bulgāriem jābūt „tiesīgiem” strādāt.

Saprotot to, ka PDT nebūs pietiekami efektīvs pabalstu pieprasījumu novēršanā, Lielbritānijas valdība grozīga savu likumu krājumu un ierosināja pieņemt testu par Tiesībām uzturēties valstī, ieviešot to no 2004. gada 1. maija.

Tā rezultātā visi noteikumi saistībā ar no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem (ar līdzekļu pārbaudi) tika grozīti, lai realizētu izmaiņas likumu krājumā.

Tādēļ, kopš 2004. gada 1. maija neviens pilsonis, kuram nav uzturēšanās tiesību valstī, nevar būt pastāvīgais iedzīvotājs Apvienotajā Karalistē, Īrijas Republikā un Kopējā satiksmes zonā (CTA).

(CTA) sastāv no Normandijas salām un Menas salas.

Tas nozīmē to, ka, ja kāds nav „pastāvīgais iedzīvotājs”, viņu apzīmē kā „personu no ārvalstīm” (PNĀ). PNĀ statuss ir tāds, ka viņu pabalstu nolūkā piemērojamā summa līdzinās ‘nullei’.

Ko Tiesības uzturēties valstī patiesībā nozīmē?

Atšķirībā no Pastāvīgās dzīvesvietas testa, kas vienlīdzīgi skar gan Lielbritānijas, gan citu valstu pilsoņus, Tiesības uzturēties valstī skar pārsvarā ES un EEZ pavalstniekus.

Tiesības uzturēties valstī vienkārši ir prasība personai spēt pierādīt to, ka viņam/viņai ir tiesības (ko piešķir likums) uzturēties AK.

Ne visiem ir tiesības dzīvot AK. 1971. gada likums par imigrāciju nosaka to, ka tikai cilvēki, kam ir tiesības uz mājokli (Lielbritānijas pilsoņi), ir tiesīgi dzīvot un brīvi iebraukt un izbraukt no valsts. Pārējiem nepieciešama atļauja. Tādējādi, ja cilvēkam nepieciešama atļauja vai nu iebraukt vai palikt AK, un viņam šīs atļaujas nav, viņš šeit atrodas nelegāli.

Dalība Eiropas Savienībā prasa, lai dažiem Eiropas pilsoņiem būtu tiesības iebraukt un uzturēties AK arī bez atļaujas. 1988. gada likuma par imigrāciju 7. nodaļā teikts, ka personai nav nepieciešama iebraukšanas un uzturēšanās atļauja, ja tai ir šādas tiesības „saskaņā ar likumīgām kopienu tiesībām vai jebkādiem noteikumiem, kas izstrādāti atbilstoši 1972. gada likuma par Eiropas Kopienām sadaļai 2(2).”

Nevienam EEZ pilsonim nav nepieciešama atļauja iebraukšanai AK – (EEZ) 2006.g. Imigrācijas Noteikumu 11. pants. Tomēr nav ekvivalenta nosacījuma, kas dotu visiem EEZ pilsoņiem tiesības uzturēties AK. Ja persona nespēj atrast likumīgu kopienu tiesību noteikumu, uz ko balstīt savu uzturēšanos, tai ir nepieciešama atļauja uzturēties AK. Ja šādas atļaujas nav, persona šeit uzturas nelikumīgi.

Tas nozīmē, ka personai faktiski nav tiesību uzturēties AK, lai arī ir maz ticams, ka tā jebkad tiks deportēta. Tātad, ja personai nav tiesību palikt valstī, tai arī nav tiesību šeit uzturēties. Ja tai nav tiesību uzturēties, tā nevar pieprasīt noteiktus pabalstus.

Tā kā vairums likumīgo kopienu tiesību ir saistītas ar ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem, tad pārbaude par tiesībām uzturēties valstī ir efektīvs veids, kā liegt daudziem ekonomiski neaktīviem cilvēkiem piekļuvi pabalstiem.

Kurus pabalstus tas skar?

Tas skar tikai tālāk uzskaitītos pabalstus:

Gan pārbaude par uzturēšanās tiesībām valstī, gan pastāvīgās dzīvesvietas tests skar:

• pensiju kredītu
• ieņēmumu atbalsta pabalstu
• uz ienākumiem balstītu pabalstu darba meklētājiem
• īres pabalstu
• municipālā nodokļa atvieglojumus

Vienīgi pārbaude par uzturēšanās tiesībām valstī skar:

• bērnu nodokļu kredītu
• bērnu pabalstu

Viens no veidiem, kā novērtēt, vai prasītājam ir tiesības uz pabalstiem, ir pārliecināties, ka prasītājs ir atbrīvotsgan no PDT, gan R2R. Ja persona nav notiem atbrīvota, nepieciešams tālāk pārbaudīt, vai tā ir pastāvīgais iedzīvotājs, un tad pārliecināties, vai tai ir tiesības uzturēties valstī.

Kas ir atbrīvots no pārbaudēm?

1- ES strādājošie (bet ne A8 grupas vai Rumānijas & Bulgārijas pilsoņi – skat. 2. punktu tālāk tekstā):

Strādājošie ir atbrīvoti no abiem testiem un var pieprasīt visus strādājošo pabalstus (piem., īres pabalstu, municipālā nodokļa atvieglojumus, bērnu pabalstu, bērnu nodokļu kredītu, strādājošo nodokļu kredītu utt.), pieņemot, ka viņu statuss atbilst nosacījumiem par tiesībām saņemt šos pabalstus.

Lai uzzinātu definīciju jēdzienam ‘strādājošais’ vai to, cik darba stundu ir nepieciešams, vai arī kādus jautājumus varētu uzdot Darba un pensiju departamentā (DWP), lai noskaidrotu strādājošā statusu, vislabāk ir meklēt profesionālu padomu, tā kā definīcijas galvenokārt nāk no Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) spriedumiem.

2-A8 grupā reģistrētie strādājošie:

A8 grupas pavalstniekiem ir jāreģistrējas kā nodarbinātajiem savā darba vietā un Iekšlietu Ministrijā. Viņiem ir jāreģistrējas par jaunu, uzsākot jaunu darbu. Ir jāveic tikai viena iemaksa, uzsākot strādāt savā pirmajā darba vietā. Viņiem ir jāturpina strādāt reģistrētā darba vietā 12 nepārtrauktu mēnešu garumā (atskaitot 30 dienu atvieglojumu).

Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem šos 12 mēnešus ir jābūt tiesīgiem strādāt.

Kamēr persona strādā (un tiek uzskatīta par strādājošo), tā var pieprasīt visus strādājošo pabalstus. Ja tā pārtrauc darbu 12 mēnešu perioda laikā, visu strādājošo pabalstu izsniegšana tiek pārtraukta.

Neskatoties uz to, daži A8 grupas pavalstnieki (līdzīgi noteikumi pastāv arī Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem) ir aizsargāti pret vajadzību reģistrēties, ja:

• Tiem ir bijusi atļauja iebraukt un uzturēties 30.4.04 – datumā, kas nebija pakļauts nodarbinātību ierobežojošajiem apstākļiem
• Tie ir likumīgi strādājuši pirms 30.4.04 un nostrādājuši 12 mēnešus bez pārtraukuma*, vai nu pirms, vai pēc šī datuma
• A8 grupas pavalstniekiem, kuri ir likumīgi bez pārtraukuma* strādājuši 12 mēnešus kopš 30.4.04
• Tie ir nosūtītie darbinieki
• Tas ir EEZ pilsoņa ģimenes loceklis

3- Pašnodarbinātie cilvēki, ieskaitot A8 grupas pavalstniekus:

Viņi var pieprasīt visus strādājošo pabalstus. Pašnodarbinātajam strādājošajam ir jāreģistrējas Iekšējo nodokļu departamentā. Var būt gadījumi, kad Darba un pensiju departamentā neuzskata prasītāju par pašnodarbinātu personu. Šajā sakarā Jums būtu jāmeklē profesionāls padoms.

4-Strādājošā statusa saglabāšana:

Šī ir sarežģīta likuma joma.

2006. gada 30. aprīlī tika ieviesta jauna Eiropas direktīva, kas anulēja visas (ar dažiem izņēmumiem) agrākās ES direktīvas un noteikumus. Liela daļa precedentu tiesību krājumu attiecībā uz strādājošā statusa saglabāšanu, kas balstījās uz iepriekšējām direktīvām un noteikumiem, vairs nav piemērojami.

Šī direktīva ir pazīstama kā EK Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Tā ir adaptēta AK iekšlietu noteikumos, proti, (Uz personām no ārvalstīm attiecināmā) Sociālā nodrošinājuma labotie noteikumi 2006, un (Eiropas Ekonomikas Zonas) 2006.g. Imigrācijas Noteikumi. Visi šie likumu krājumi ir atrodami interneta resursos.

Sekojot EK Direktīvas 2004/38/EK ieviešanai, prasītājiem var piešķirt pabalstus (pierādot to, ka tie ir saglabājuši strādājošā statusu), ja viņi nestrādā slimības vai negadījuma rezultātā; ir zaudējuši darbu labprātīgi vai nelabprātīgi; ir strādājuši vairāk vai mazāk par gadu; vai arī ir strādājuši uz noteikta termiņa līguma pamata, kurš izbeidzies. Ir svarīgi meklēt speciālista padomu, lai precīzi noteiktu vai personai ir tiesības uz pabalstu.

5- Ģimenes locekļi:

Strādājošo, pašnodarbināto un to, kuri saglabājuši savu strādājošā vai pašnodarbinātā statusu, ģimenes locekļi ir atbrīvoti no PDT un R2R testiem. Ģimenes tiesības ir apgrūtinošas, tāpēc Jums vispirms jāidentificē kvalificētā persona.

Piemēram:

Vienā no iepriekš minētajām grupām ietilpstošas personas 20 gadus vecā meita pieprasa bērnu pabalstu. Tas ir jāpiešķir, jo viņas tēvam ir uzturēšanās tiesības un tādējādi arī viņai ir tiesības uzturēties valstī.

Ģimenes locekļi ir:

• Dzīvesbiedrs/-e vai civilpartneris;

• Piederīgā cilvēka pēcnācēji vai viņu dzīvesbiedri/civilpartneri, kas ir jaunāki par 21 gadu vai ir to apgādājamie;

• Piederīgā cilvēka apgādājamie tiešie tuvinieki augošā secībā vai to dzīvesbiedri/civilpartneri, piem., vecāki vai vecvecāki.

• Partneri, ja var pierādīt ilgas un stabilas attiecības.

Papildus iepriekš minētajam dažiem attālākiem ģimenes locekļiem, kuri ir bijuši kvalificētās personas (t.i. strādājošā vai pašnodarbinātā, vai tāda cilvēka, kurš saglabājis strādājošā statusu) apgādībā un turpina būt par apgādājamo arī ir tiesības uzturēties valstī, bet ir jāizpilda zināmi noteikumi. Jums vajadzētu šajā sakarā meklēt profesionālu padomu.

6- Cilvēki ar pastāvīgas uzturēšanās tiesībām:

Personai, kura ‘likumīgi’ uzturējusies AK 5 gadus ir tiesības uz pastāvīgu uzturēšanos. Jēdziens ‘likumīgi’ ES Direktīvā nav definēts, bet iekšlietu noteikumi nosaka to, ka persona uzturas valstī ‘saskaņā ar noteikumiem’ nepārtraukta 5 gadu perioda garumā. Tas attiecas arī uz ģimenes locekļiem, kas nav ES dalībvalstu pilsoņi, kuri uzturējušies valstī 5 gadus saskaņā ar noteikumiem.

Uzturēšanās periods valstī neskaitās pārtraukts, ja:

• Prombūtne no AK bijusi 6 mēnešus gadā vai mazāk
• Prombūtne no AK bijusi, atrodoties obligātajā militārajā dienestā
• Bijusi nepārtraukta prombūtne līdz 1 gadam tādu iemeslu dēļ, kā grūtniecība un bērna dzemdēšana, nopietna slimība, studijas vai profesionālā apmācība vai arī darba norīkojums ārvalstīs

Piemērs: X, kas ir Vācijas pilsonis, iebrauc AK 2002. gadā. Viņš ir strādājis nepārtraukti 5 gadus vai ir bijis pašnodarbinātais 5 gadus. 2008. gadā viņš pieprasa pastāvīgas uzturēšanās tiesības. Tā kā viņš uzturējies AK 5 gadus ‘likumīgi’ [tas nozīmē – ir bijis strādājošais, nevis viņam ir vīza vai ir nepieciešama atļauja uzturēties AK], saskaņā ar (EEZ) 2000.g. Imigrācijas Noteikumiem viņam būtu jāpiešķir pastāvīgas uzturēšanās tiesības un tādējādi jādod iespēja bez ierobežojumiem pieprasīt pabalstus.

Tādējādi, maz ticams, ka personai, kura uzturējusies AK un saņēmusi ieņēmumu atbalsta pabalstu vai darba meklētāja pabalstu lielāko daļu laika no nepieciešamā 5 gadu uzturēšanās perioda (iespējams caur pagaidu aizsardzības noteikumiem), būs iespēja kandidēt uz pastāvīgas uzturēšanās tiesību saņemšanu.

Šis ir sarežģīts jautājums, un Jums vajadzētu meklēt profesionālu padomu.

Ja nav atbrīvojuma no pārbaudēm?

Vispirms noskaidrojiet, vai prasītājs ir pastāvīgais iedzīvotājs AK. Definīciju par to, kas tādi ir, meklējiet tekstā iepriekš.

Dažiem cilvēkiem ir atbrīvojums (meklēt iepriekš), un daži automātiski iztur šo testu, ja tie ir:

• A8 grupas pavalstnieki, kas bijuši nodarbināti reģistrētā darbā 12 mēnešus
• Materiāli neatkarīgi cilvēki

Visiem pārējiem, ieskaitot Lielbritānijas pilsoņus, kas atgriežas AK, ir jāiziet šis tests.

Kad PDT ir veiksmīgi izturēts, prasītājiem ir jāpierāda, ka viņiem ir tiesības uzturēties valstī.

Kas automātiski iztur pārbaudi par tiesībām uzturēties valstī?

Lielbritānijas pilsoņi, kas atgriežas AK no Kopējā satiksmes zonā (CTA) neietilpstošām valstīm

CTA pilsoņi, kas ierodas AK no citām valstīm

A8 grupas pavalstnieki, kas bijuši nodarbināti reģistrētā darbā 12 mēnešus

Darba meklētāji no EEZ (bet ne A8), kas pieprasa darba meklētāja pabalstu

Studenti

Materiāli neatkarīgi cilvēki

Cilvēki, kas sniedz pakalpojumus (tāpat kā pašnodarbinātie, tikai uz pagaidu noteikumiem)

Bet ievērojiet, ka, piem., students, kurš automātiski iztur pārbaudi, ne vienmēr spēj pieprasīt no ienākumiem atkarīgos pabalstus.

Tas ir tāpēc, ka jāizpilda deklarācija par spēju sevi patstāvīgi uzturēt. Šādos apstākļos (piem., studentei nākas atstāt studijas, jo viņa ir stāvoklī un ir spiesta pieprasīt ieņēmumu atbalsta pabalstu) palīdzēt spēj vienīgi Eiropas Savienības šī likuma interpretējums (Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) spriedumi). Ir jāmeklē profesionāls padoms.

Ko darīt, ja tiesības uzturēties valstī netiek piešķirtas automātiski?

No 2006. gada 30. aprīļa ar Direktīvu 38/2004/EK noteikts, ka pastāv 3 periodi, kuros personai ir tiesības uzturēties valstī; līdz 3 mēnešiem, starp 3 mēnešiem un 5 gadiem, un pēc 5 gadiem. Pastāvīga uzturēšanās (pēc 5 gadu uzturēšanās valstī) ir daļēji iztirzāta jau iepriekš.

(a)- Pirmie 3 mēneši:

• Darba meklētājs
• Strādājošais
• A8 grupā reģistrēts strādājošais
• Pašnodarbināta persona
• Materiāli neatkarīgi cilvēki, ieskaitot studentus
• Šeit pieminēto cilvēku ģimenes locekļi

Darba meklētāji (bet ne A8 grupas pavalstnieki, kā arī Rumānijas un Bulgārijas pilsoņi – tie var pieprasīt darba meklētāja pabalstu pēc tam, kad pavadījuši 12 mēnešus reģistrētā darbā vai attiecīgi – kā tiesīgi strādājošie) var pieprasīt darba meklētāja pabalstu pirmo 3 mēnešu laikā. Tomēr tas nenozīmē, ka viņi nevar tikt pakļauti pastāvīgas dzīvesvietas testam (skatīt iepriekš).

(b)- starp 3 mēnešiem un 5 gadiem:

Lai pieprasītu pabalstus, prasītājam jābūt „kvalificētajai personai”

Kvalificētās personas ir:

• Darba meklētāji (un atkal – A8, Rumānijas un Bulgārijas pilsoņi tikai pēc 12 mēnešiem reģistrētā darbā vai kā tiesīgi strādājošie)
• Strādājošie
• A8 grupā reģistrētie strādājošie
• Pašnodarbinātās personas
• Materiāli neatkarīgi cilvēki, ieskaitot studentus
• Šeit pieminēto cilvēku ģimenes locekļi

Daži svarīgi jautājumi:

1- ES pilsonis var pieprasīt darba meklētāja pabalstu (DMP), kamēr vien pierāda, ka patiesi un efektīvi meklē darbu, un ja, kā jau aprakstīts iepriekš, ir izturējis PDT.

2- A8 grupas pavalstniekiem vai Rumānijas/Bulgārijas pilsoņiem (ja vien tie nav aizsargāti – skatīt iepriekš) būtu jāpavada 12 mēneši nepārtrauktā (atskaitot 30 dienu atvieglojumu) reģistrētā darba vietā vai, attiecīgi – tiesiskā darbā, pirms viņi var pieprasīt darba meklētāja pabalstu vai prasīt pabalstu, pamatojoties uz to, ka ir saglabājuši strādājošā statusu.

3- Ja ES pilsonis ir atbrīvots no abu testu izpildes (skatīt iepriekš, kuri tam atbilst) vai iztur pārbaudi par tiesībām uzturēties valstī, viņa dzīvesbiedram, civilpartnerim, viņu bērniem, kas jaunāki par 21 gadu un viņu tiešajiem pēcnācējiem, ieskaitot dažus attālākus ģimenes locekļus, arī ir uzturēšanās tiesības un var pieprasīt pabalstus.

4- Ienākumu atbalsta pabalsts nav maksājams ES pilsoņiem, pamatojoties uz to, ka viņš/-a ir vientuļais vecāks.

5- Ienākumu atbalsta pabalsts uz pagaidu noteikumiem ir maksājams, ja prasītājs ir saglabājis strādājošā statusu dēļ slimības vai negadījuma darba vietā. Jums vajadzētu šai jautājumā meklēt profesionālu padomu.

6- ES pilsoņi (ieskaitot A8 un Rumānijas/Bulgārijas pilsoņus) var pieprasīt visus strādājošo pabalstus, ja pierāda, ka ir „strādājošie” vai „pašnodarbinātie”. A8 grupas un Rumānijas/Bulgārijas pilsoņi var saņemt šos pabalstus strādājot, taču, ja tie pārtrauc darbu obligātajā 12 mēnešu reģistrēta/tiesiska darba periodā, pabalstu maksājumi tiek apturēti, un, tādēļ, ka viņi nespēj pieprasīt darba meklētāja pabalstu, nav saņemams neviens cits saistītais pabalsts, kā, piem., bērnu nodokļu kredīts vai īres pabalsts.

7- Daži ES pilsoņi (piem., vientuļie vecāki) iespējams ir saņēmuši ienākumu atbalsta pabalstu uz pagaidu aizsardzības noteikumu pamata, kad jaunie noteikumi par tiesībām uzturēties valstī stājās spēkā 2004. gadā. Šī aizsardzība beigsies, ja tiesības uz pabalstiem beigsies vai ja eksistē citi no ienākumiem atkarīgi pabalsti. Šai jautājumā meklējiet profesionālu padomu.

8- Daži ES pilsoņi iespējams ir saņēmuši ienākumu atbalsta pabalstu kā vientuļie vecāki, būdami primārie apgādnieki. Tas ir, iespējams viņi ir argumentējuši to, ka saskaņā ar EK Regulas 1612/68/EK 12 pantu un tā interpretējumu Eiropas Kopienu Tiesas spriedumā Baumbastu ģimenes lietā, viņiem ir tiesības uzturēties valstī kā bērna primārajam apgādniekam, jo viņu bērniem ir tiesības uzturēties valstī saskaņā ar viņu tiesībām mācīties AK. Nesen AK Sociālā nodrošinājuma komisārs ir interpretējis šo likumu citādāk un iespējams prasītāji vairs nevarēs argumentēt savu situāciju kā līdz šim. Šai jautājumā Jums jāmeklē eksperta padoms.

9- Lūdzu, ievērojiet, ka PDT un R2R pārbaudēm nav pakļauti citi pabalsti, kā, piem., invaliditātes pensija, aprūpes pabalsts, aprūpētāja pabalsts un visi uz iemaksām balstītie pabalsti (kuru pamatā ir nacionālās apdrošināšanas iemaksas), kā, piem., darba nespējas pabalsts. Ir svarīgi noskaidrot, vai ES pilsonim ir tiesības saņemt iepriekš uzskaitītos pabalstus vai, piemēram, likumā noteikto slimības naudu, likumā noteikto maternitātes algu vai maternitātes pabalstu. Skatīt 10. punktu zemāk.

10- Ievērojiet arī to, ka EEK Regula 1408/71 atļauj apkopot Nacionālās apdrošināšanas iemaksas, kas veiktas citā dalībvalstī ar mērķi saņemt uz iemaksām balstītos pabalstus (piem., darba nespējas pabalstu) AK.

11- Tiesības uzturēties valstī ir arī kvalificētās personas (definīciju skatīt iepriekš) ģimenes locekļiem, sekojot nāvei vai šķiršanai, laulības izbeigšanai vai anulēšanai, neskatoties uz to, vai pats ģimenes loceklis ir ES vai citu valstu pilsonis. Noteikumi atšķiras ģimenes locekļiem, kas ir ES pilsoņi un tiem, kas ir citu valstu pilsoņi. Par atbilstošajiem nosacījumiem var izlasīt Direktīvā 2004/38/EK, kā arī (Eiropas Ekonomikas Zonas) 2006.g. Imigrācijas Noteikumos. Sakarā ar šo jautājumu Jums vajadzētu meklēt profesionālu padomu.

12- Samērā bieži darba meklētājs, kas pieprasa darba meklētāja pabalstu un tā rezultātā saņem īres pabalstu, kā arī, ja tas piemērojams, bērnu pabalstu, bērnu nodokļu pabalstu utt., saslimst. Viņam/-ai bieži iesaka pieprasīt ieņēmumu atbalsta pabalstu. Prasītāji pieprasa ieņēmumu atbalsta pabalstu arī tāpēc, ka viņiem ir teikts, ka viņi tā var darīt būdami vientuļie vecāki (viens no noteikumiem ieņēmumu atbalsta pabalsta saņemšanai AK). TAS NAV PAREIZS IETEIKUMS, un izraisīs visu saistīto pabalstu zaudēšanu.

Šis raksts ir kopsavilkums par pastāvīgās dzīvesvietas testiem un tiesībām uzturēties valstī.

Likumiskā nostāja attiecībā uz šiem jautājumiem, jo īpaši uz tiesībām uzturēties valstī, mainās ļoti strauji. Tas ir likuma izmantošanas biežuma un interpretācijas dēļ iekšzemes un Eiropas tiesās.

Ņemot vērā šī temata sarežģītību, Jums vajadzētu meklēt eksperta padomu par to, kā šie testi ietekmē Jūs vai jūsu klientus.

Essija Rašidši (Essie Rashidschi)

Atbalsta dienesta speciāliste

Londonas Konsultāciju Pakalpojumu alianse

(London Advice Services Alliance)

2008. g. februāris